|
Nov. 29th, 2012|05:05 pm |
|
man liekas, pa īstam (PA ĪSTAM) viņš diez vai ienīda ebrejus, skaidrs, ka bija vajadzīga kāda spēcīga ideja, ap ko saliedēt tautu un kāds, uz ko novelt nelaimi, atbrīvojot plašo tautas masu ('savējos')no atbildības sloga, tādējādi ļaujot tiem uzelpot - kā tad tā, mēs jau esam enģelīši, tie jau tik viņi pie visa vainīgi - antagonistiskā dihotomija "mēs-viņi" jeb "mēs-svešie", jeb "kārtība(iekšējie) - haoss(ārējie)" , tā ir tik veca, cik vien var atcerēties dažādus mitoloģiskos uzskatus, tā ka modē nāca senģermāniskais un vācieši kopš 19.gs. dzīvoja romantisma un ideālisma garā, par šito nav ko brīnīties (jo viens no veidiem kā raw triviālais nacionālisms pastāv ir šādā antagonistiskā pretnostatīšanā, ienaidnieka meklēšanā, un ta ir jaudīgs ģenerātors un mobilizācijas kurinātājs, klajš populisms, jo vidusmēra cilvēks diemžēl dzīvo tādā primitīvā un ierobežotā izpratnes un skatu laukumā, duālismā, ja vēlies, un Hitlers & co to ļoti labi zināja, visās anti-jūdu filmās šis varas cinisms bija kliedzošs, jau mein kampfā viņš tieši rakstīja par dažādiem propagandas un masu smadzeņu skalošanas veidiem, man kaut kad bija tāds kurss mediju teorija, un tur fīrera mein kampf atsevišķas sadaļas bija viens no pirmajiem tekstiem, ko jālasa, proti, viņš runā par dažādiem līdzekļiem un metodēm, kā darboties uz tautu) , protams, nav izslēgts, ka pašu melu paudēji ar laiku sāk ticēt tam, ko saka. žīdi, tā sacīt, viņam bija tikai līdzeklis, trumpis, ko izspēlēt, casus belli, pēc kura tālu nebija jāmeklē, ņemot vērā kristietības un r-eiropas antisemītiskās tendences jau kopš Romas un viduslaikiem. |
|