krēpjlācis - October 4th, 2011 [entries|archive|friends|userinfo]
krēpjlācis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

October 4th, 2011

Latgale [Oct. 4th, 2011|01:29 am]
[Tags|, , , , ]
[mood | cold]
[music |Ghostpoet - Survive It]

nedēļas nogalē pabiju Latgalē, bija foršs ceļš turp un atpakaļ. Dāvim bija diezgan kūlio pašrakstīts disks, no kura par manu absolūtu favorītu pēdējā laikā ir kļuvis hip-hoperis Ghostpoet (http://www.youtube.com/watch?v=usksH8B07do), sen nekas nav tik ļoti iepaticies. laukos mūs lepni sagaidīja takseitis un kaķu armija. sevišķi labs tēls ir kaķis Bomzis, kas visu laiku sēž konkrētā vietā starp ārdurvīm un virtuves durvīm pie verandas. diemžēl iekšā istabā viņu nevar laist, lai gan šķiet, ka tur nokļūt ir viņa dzīves lielākais mērķis. bet tā nu viņš tur sēž savu mērķi nesasniedzis. toties pussiāmiete Kriksīte atkal ir stāvoklī, tā kā kaķu armija turpina augt.

abas dienas cirtām krūmus / kokus grāvī. no sākuma darbinājām trimmeri, bet, tā kā asmens arī pēc vairākkārtējas pievilkšanas turpināja būt nestabils un draudēja nolidot nost, izdomājām, ka bez kājas staigāt būtu stulbi un turpinājām cirst ar cirvjiem. tas ir ļoti patīkams process, it sevišķi tāpēc, ka bija brīnišķīgi laika apstākļi, spīdēja saule, par spīti superomes teiktajam par līšanu un slikto laiku. ja ciršana bija agresija, tad nocirsto krūmu vešana ķerrā uz ugunskura vietu, kopā ar, par spīti tam, ka it kā nopirkts jauns, riteņa čīkstēšanu, bija pilnīga melanholija. pirmajā vakarā redzējām skaistu, no vienas puses melnu, no otras baltu - pūcīti, kas bija izlidojusi medībās un lidierēja apkārt pa lauku. pirmais viņu ieraudzīju es, kad šamā man pārlidoja pāri galvai, ļoti tuvu, no sākuma man likās, ka viņa man uzbruks. pēc tam smēķēju un ilgi gaidīju, kad tad vēl pūcīte palidos. sagaidīju arī. tā kā viņa ļoti daudz laika pavadīja konkrētā vietā uz zemes, izdomājām, ka šai pūcītei noteikti ir ligzda uz zemes. kad tādu neatradām, sapratu, ka patiesībā viņa dzīvo pūcīšu alā. saistīts stāsts bija par pūcīšu laišanu un trešā pasaules kara sākšanos, bet tas būtu pārāk rupji.

izstāstīja stāstu par netālu esošo ģimeni, kas novākusi ražu. tēvs un divi dēli. pumpējot riepu, sprādzis traktora ritenis, visādas detaļas gājušas pa gaisu, tēvam pa pleciem, ātri ticis no slimnīcas ārā, jaunākajam dēlam pa galvu, smadzeņu satricinājums, bet arī ārā, vecākajam dēlam pa krūtīm, nomiris pirms ātrās palīdzības ierašanās.

tajā vakarā lasīju gan arī daudz sociālo psiholoģiju, bet nu skatījām jau ta nu Okartes akadēmiju arī (tā kā man ir daudzi nesaistīti cilvēki nez kāpēc teikuši (laikam jau pa jokam), ka man tur vajadzētu piedalīties (tikai nezinu ar ko), tad nu vajadzēja redzēt). vienīgā dziesma, kas man tiešām patika, saņēma divas sarkanās kartītes no mr Grāvera un mr Rača, dziesma bija 'Ziemeļmeita' (grupām bija jāizpilda Jumpravas kaveri), gupas Zvaigžņu Zagļi (lol) izpildījumā. bija diezgan enerģisks kavers, 2 meitenes un 2 puiši, tiešām labi. zaļā kartīte no šiem bija tikai Busulim, kas gan lika zaļās kartītes visiem, tā kā nu nez, bet nu viņš tomēr laikam arī bija patīkamākais no tās žūrijas. zaļo neielika, cik atceros, tikai Travelling Band viņu pašu dziesmai. grupā ir Carp Diem dalībniece, un nu nav tā, ka man īpaši patiktu kaut kāds hārdroks vai kas tas īsti ir, bet visas žūrijas izbrīns par 'pārāk lielu alternatīvismu' un 'oriģinālo smago stilu' tiešām bija bestest.

vēl ievērības cienīgi ir tas, ka laukos viss ir garšīgi, un visu laiku uzmanība vēršas uz jūnijā mirušās vecmāmiņas izšuvumiem. toties taksītis ik pa laikam nogalina kādu kurmi, ko vazā pa pagalmu.

protams, pēc tam, kad savācām lauku labumus (dārzeņus, ābolus, olas, medu, kuru pēc tam tā arī neatradu), devāmies pēc kontrabandas benzīna pie frēzētāja, kas interesanti stāstīja par Eiropas subsīdijām. bijām arī savākt lielus ciema kukuļus uz Rīgu brālēna ex zīmēšanas skolotājai - to pie divstāvenes mums nogādāja laipna paskata vecmāmiņa ar smuku mazmeitu. garām braucām arī Kārsavas lielākā mafioza graciozajai mājai, kura atrodas 2 minūtes no baznīcas, lai pēc nedarbiem būtu iespēja ātri aiziet nolūgties.

toties ierastajā Statoilā bija pilnīgi absurdas rindas, kuras ignorēju aplaistot kaut kādu pagalmu, bet nu tā ētiski jau. visu laiku atcerējos par to džeku, kurš nositās, tikko uzvarējis mašīnsacensībās. visu laiku braucis uz pāri 200 km/h, gribēja ar glanci izkāpt no mašīnas, vēl īsti neapstājies. nepaskatījās spidometrā un izkāpa pie kādiem 50 km/h.
link2 comments|post comment

[Oct. 4th, 2011|07:34 pm]
guilty
guilty
guilty
guilty
guilty
guilty
guilty
guilty
guilty
guilty
guilty
not guilty
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | October 4th, 2011 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]