krēpjlācis [entries|archive|friends|userinfo]
krēpjlācis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

rehabilitācija [Sep. 26th, 2016|02:45 pm]
[Tags|, , , , ]
[music |Vatican Shadow - Remember your black day]

piektdienas vakars
labs un šizofrēnisks vakars jaunajā hipsteru trīsvienībā ar bolderāju, čomski un beigās arī diezgan hardkorīgo aleponiju, kurā visiem pazūd laiks un neviens neko neatceras. citronu heizā pagāja vakars, atnāca arī Didzis ar savu bārdaino draugu, bija jautri (nedaudz), sapratu, ka cietumā sēdēt negribu, atstāju riteni pie Bolderājas, vaktēju meiteni ar kruķiem, mēģināju atbrīvoties no nevēlamiem kadriem, kas mūs izsekoja, beigās meitenes skūpstījās savā starpā, tikmēr depresīvie un jautrie puiši uz to visu skatījās un priecājās.
sestdiena
grūts rīts
sataisīju veipu
aizgāju mājās un pēc tam braucu pie Henčas
Henčam: izcila lauku māja
apkārt skaisti ezeri
restaurētas mēbeles
foto ar Raini un Aspaziju, kur viņi ir samontēti kopā, bet izskatās ļoti reālistiski
attēli ar Latgales jaunavām
glīti ierāmētas bildītes vannasistabā pie apaļas izlietnes
sākumā:
rudenīgā ainavā spēlējā The Hazi Bros, bija ļoti labi, elektriskā mandolīna, kas bija jauki distortēta caur 1w maršala visiem zināmo, klasisku ampiņu, bija izcila, ļoti skaisti sapasēja ar akustisko ģitāru. daļēji jautras dziesmas par melanholiju, sirdssāpēm, rudeni (vismaz tā es to uztvēru). viņi arī ļoti labi iederējās Latvijas lauku rudens ainavā, tur vajadzēja filmēt.
pēc tam jau bija laiks DJ Heroīnam KLĒTĪ. Henča bija parūpējies par labu skaņu sistēmu, tāpēc ļoti labi varēju likt visus palēninātos un sakropļotos hitus - Erasure, Pet Shop Boys, Promised Land, Moonlight Shadow, Miley Cyrus, Summertime Zombies, utt., protams, pa laikam arī uzliekot kādu blekmetālu vai industriju, kā arī papildinot ar N'Sync, Britniju, Backstreet Boys, Enrique Iglesias feat. Pitbull - FREAK, utt., nu, jūs saprotat konceptu. kaislīgākais dejotājs bija klusais_onāns ar savu draudziņu, kuri gan ap pusdeviņiem aizgāja atlūzt, bet pēc tam atnāca atpakaļ un, piemēram, pie Mensona dejoja ar dubultu sparu. bija arī traki apmeklētāji, Arnis ļoti stipri sita manu bērniņu, cits džeks ļoti stipri mīļoja manu sirsniņu, cits džeks spārdīja mēbeles un ārdījās, kā arī taisīja lielo lecienu no galda pie "Make me bad". tad atnāca meitenes, Henča dziedāja karaoki, visi dejoja, bet kādā brīdī sāka arī man piepisties ar dziesmu pasūtīšanu, kas, protams, nevienam neizdevās (izņemot to, ka uzliku "Pure morning"), jo svarīgākais tomēr ir KONCEPTS. H. brālis arī visu laiku spēlēja savu siņķiku, ko es brīžiem nogriezu nost un izlikos, ka neko nezinu. kopumā bija jautri.
tad kaut kad aizgājām pie ugunskura, kur tika sagaidīta pasaules apstāšanās.
svētdiena
ilgi necēlos augšā, jo, protams, var pagulēt un izgulēt depri
ēdu garšīgo sojas šašliku
vārījām zupu, Ilo sanāca supergaršīga vegāniskā zupa ar pupām, asa un bagātīga.
kaut kādā brīdī ļoti ātri dzinām uz veikalu ar mašīnu, pa līkumainajiem, skaistajiem Vidzemes ceļiem, līdz uzbraucām uz bijušajām dzelzsceļa sliedēm, kur varēja uzgāzēt. veikalā bija tikai viens zolīds kungs, kas alkoholu nepirka, tikai ēdienu. arī tādi laukos ir - daudz vingro, slauc govis, skatās panorāmu, ir labi cilvēki. es gan nopirku sidru, vinito (iesaku, garšoja, izcils pediņu dzēriens), kā arī košļenes burgeru atveidā ar feiko kečupu, lai būtu kaut kas perverss.
varēja arī šūpoties pāri sakritušajām lapām
varēja aiziet uz kapiem, bet neaizgājām
izklaidējāmies ar H. brāli, kas daudz dzēra, kā arī vienu brīdi sāka gatavoties pakakāt pagalmā, he he.
tad vēl bijām arī tornī, uz to veda skaistas vīteņtrepes, kas bija caurspīdīgas, tāpēc klusajam onānam uzdzina lielas bailes.
vakarā iebraucām čomskī, izdzēru miega tēju un apēdu saldo šoko tāfelīti "Buratino rūgtā" no Aizkraukles (mums uz darbiņu ved)
nonācu mājās, izvannojos, izbesījos
pirmdiena
pamodos, konstatēju, ka turpina sāpēt zobs un kakls iekaisis vēl vairāk nekā iepriekš, distoniķiem jau laikam bieži jāslimo, jo ik pa laikam sanāk sasvīst, bet tad izej ārā vēsā un vējainā naktī... tagad var ārstēties darbiņā.
uz darbu gribēju būt laikā, bet konstatēju, ka riteni piektdienas vakarā tomēr tik tiešām atstāju pie bolderājas. tad nācās iet ātri. tagad esmu darbā. sāp kakls, neiešu vakarā uz kori. besis. nepatīk pilsēta, nepatīk sēdēt pie datora un iesvīst (ieslēgta apkure). nedaudz trīcu. trauksme, atpisies! bet vispār es gribu dzīvot, jo laiks, ko var pavadīt laukos, tomēr ir tā vērts. piemēram, dzirdēju, kā kvēkšķina pīlītes ezerā. tik skaista un patiesa skaņa. tāds audiāls baudījums. vienkārši vajag nevis 5 darbdienas un 2 brīvdienas, bet gan otrādi. Zviedrija uz to jau iet.
vēl šodien mēģināju padaudz likt pleilistē Vatican Shadow. ja kāds nezina, tas ir tas pats Prurient, tikai mūsdienās jau ar tādu vairāk industrial-techno pieskaņu. būs skaņu mežā.
link11 comments|post comment

Latgale [Oct. 4th, 2011|01:29 am]
[Tags|, , , , ]
[mood | cold]
[music |Ghostpoet - Survive It]

nedēļas nogalē pabiju Latgalē, bija foršs ceļš turp un atpakaļ. Dāvim bija diezgan kūlio pašrakstīts disks, no kura par manu absolūtu favorītu pēdējā laikā ir kļuvis hip-hoperis Ghostpoet (http://www.youtube.com/watch?v=usksH8B07do), sen nekas nav tik ļoti iepaticies. laukos mūs lepni sagaidīja takseitis un kaķu armija. sevišķi labs tēls ir kaķis Bomzis, kas visu laiku sēž konkrētā vietā starp ārdurvīm un virtuves durvīm pie verandas. diemžēl iekšā istabā viņu nevar laist, lai gan šķiet, ka tur nokļūt ir viņa dzīves lielākais mērķis. bet tā nu viņš tur sēž savu mērķi nesasniedzis. toties pussiāmiete Kriksīte atkal ir stāvoklī, tā kā kaķu armija turpina augt.

abas dienas cirtām krūmus / kokus grāvī. no sākuma darbinājām trimmeri, bet, tā kā asmens arī pēc vairākkārtējas pievilkšanas turpināja būt nestabils un draudēja nolidot nost, izdomājām, ka bez kājas staigāt būtu stulbi un turpinājām cirst ar cirvjiem. tas ir ļoti patīkams process, it sevišķi tāpēc, ka bija brīnišķīgi laika apstākļi, spīdēja saule, par spīti superomes teiktajam par līšanu un slikto laiku. ja ciršana bija agresija, tad nocirsto krūmu vešana ķerrā uz ugunskura vietu, kopā ar, par spīti tam, ka it kā nopirkts jauns, riteņa čīkstēšanu, bija pilnīga melanholija. pirmajā vakarā redzējām skaistu, no vienas puses melnu, no otras baltu - pūcīti, kas bija izlidojusi medībās un lidierēja apkārt pa lauku. pirmais viņu ieraudzīju es, kad šamā man pārlidoja pāri galvai, ļoti tuvu, no sākuma man likās, ka viņa man uzbruks. pēc tam smēķēju un ilgi gaidīju, kad tad vēl pūcīte palidos. sagaidīju arī. tā kā viņa ļoti daudz laika pavadīja konkrētā vietā uz zemes, izdomājām, ka šai pūcītei noteikti ir ligzda uz zemes. kad tādu neatradām, sapratu, ka patiesībā viņa dzīvo pūcīšu alā. saistīts stāsts bija par pūcīšu laišanu un trešā pasaules kara sākšanos, bet tas būtu pārāk rupji.

izstāstīja stāstu par netālu esošo ģimeni, kas novākusi ražu. tēvs un divi dēli. pumpējot riepu, sprādzis traktora ritenis, visādas detaļas gājušas pa gaisu, tēvam pa pleciem, ātri ticis no slimnīcas ārā, jaunākajam dēlam pa galvu, smadzeņu satricinājums, bet arī ārā, vecākajam dēlam pa krūtīm, nomiris pirms ātrās palīdzības ierašanās.

tajā vakarā lasīju gan arī daudz sociālo psiholoģiju, bet nu skatījām jau ta nu Okartes akadēmiju arī (tā kā man ir daudzi nesaistīti cilvēki nez kāpēc teikuši (laikam jau pa jokam), ka man tur vajadzētu piedalīties (tikai nezinu ar ko), tad nu vajadzēja redzēt). vienīgā dziesma, kas man tiešām patika, saņēma divas sarkanās kartītes no mr Grāvera un mr Rača, dziesma bija 'Ziemeļmeita' (grupām bija jāizpilda Jumpravas kaveri), gupas Zvaigžņu Zagļi (lol) izpildījumā. bija diezgan enerģisks kavers, 2 meitenes un 2 puiši, tiešām labi. zaļā kartīte no šiem bija tikai Busulim, kas gan lika zaļās kartītes visiem, tā kā nu nez, bet nu viņš tomēr laikam arī bija patīkamākais no tās žūrijas. zaļo neielika, cik atceros, tikai Travelling Band viņu pašu dziesmai. grupā ir Carp Diem dalībniece, un nu nav tā, ka man īpaši patiktu kaut kāds hārdroks vai kas tas īsti ir, bet visas žūrijas izbrīns par 'pārāk lielu alternatīvismu' un 'oriģinālo smago stilu' tiešām bija bestest.

vēl ievērības cienīgi ir tas, ka laukos viss ir garšīgi, un visu laiku uzmanība vēršas uz jūnijā mirušās vecmāmiņas izšuvumiem. toties taksītis ik pa laikam nogalina kādu kurmi, ko vazā pa pagalmu.

protams, pēc tam, kad savācām lauku labumus (dārzeņus, ābolus, olas, medu, kuru pēc tam tā arī neatradu), devāmies pēc kontrabandas benzīna pie frēzētāja, kas interesanti stāstīja par Eiropas subsīdijām. bijām arī savākt lielus ciema kukuļus uz Rīgu brālēna ex zīmēšanas skolotājai - to pie divstāvenes mums nogādāja laipna paskata vecmāmiņa ar smuku mazmeitu. garām braucām arī Kārsavas lielākā mafioza graciozajai mājai, kura atrodas 2 minūtes no baznīcas, lai pēc nedarbiem būtu iespēja ātri aiziet nolūgties.

toties ierastajā Statoilā bija pilnīgi absurdas rindas, kuras ignorēju aplaistot kaut kādu pagalmu, bet nu tā ētiski jau. visu laiku atcerējos par to džeku, kurš nositās, tikko uzvarējis mašīnsacensībās. visu laiku braucis uz pāri 200 km/h, gribēja ar glanci izkāpt no mašīnas, vēl īsti neapstājies. nepaskatījās spidometrā un izkāpa pie kādiem 50 km/h.
link2 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]