| |
[Jun. 12th, 2011|03:12 pm] |
| [ | mood |
| |  sick | ] |
| [ | music |
| | aukstā zupa | ] |
(19) Bet rakstu mācītāji un augstie priesteri, kas saprata, ka viņš līdzību bija zīmējis uz viņiem, no tā brīža centās pielikt rokas pie viņa, bet tiem bija bailes no tautas.(20) Tad tie glūnēja uz viņu un sūtīja izlūkus, kam vajadzēja izlikties nevainīgiem, lai tie viņu pieķertu kādā vārdā, un to varētu nodot valdībai un zemes soģa varai. (21) Tie griezās pie viņa ar šādu jautājumu: — Mācītāj, mēs zinām, ka tu runā un māci pareizi un negriez vērību uz cilvēkiem, bet pēc patiesības māci Dieva ceļu. (22) Saki, vai mums ir brīv ķeizaram maksāt nodokļus, jeb ne? (23) Bet viņš noprata viņu viltību un sacīja tiem: (24) — Rādait man šurp vienu denāriju! Kā attēls un uzraksts tam ir? Viņi atbildēja: — Ķeizara. (25) Tad viņš tiem sacīja: — Tad nu dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder un Dievam, kas Dievam pieder! (26) Tā viņiem neizdevās to noķert viņa vārdos tautas priekšā un, izbrīnējušies par viņa atbildi, tie apklusa. |
|
|
