Varētu aiziet pagulēt, vakars atskrietu aulēkšiem, kā zirgs maigu siltu purnu pabakstītu.
Bet nu man bail, ka nemanīšu kā nāk, ja vēlēšos nevarēšu aizbēgt, pamodīšos un nobīšos vakars liels.
Un ja nu tumšs kā ziemā?

Mans vakars viegliem rikšiem melns spīdīgu spalvu nāk. Liels.
Ceru nebīties.