Ja ignorēju, tad nāk klāt un sit, skrāpē, katrā ziņā labāk nekļūst.
P lieliski māk koncentrēties - ja grib psihot, psihos neatkarīgi no apkārtējiem. Kad gribēs nomierināties, pati arī nomierināsies, palīdzību no malas nepieņem. Šai koncentrēšanās noturībai vienīgais labums - prot lietišķi aizmigt.

Vakar mēģināju "kad tu ķērc, es nedzirdu, nomierinies un tad parunāsim". Pēc vairākām minūtēm joprojām ķērca, mēģināju samīļot - plosījās pret mani kā mazs ar dēmonu apsēsts mošķis. Brīžiem, pēc pāris minūšu psihošanas savā nodabā, vienkārši pienāk un sāk sist un ārdīties. Burvīgs mazulis, būtu gatava uz nedēļu iedot katram, kurš viņu par "mazu eņģelīti nosauc" (to gana bieži dzirdu...).