Tas brīdis, kad tu aktīvi strādā, koncentrējies, bet tev blakus sēdošais agri no skolas pārnākušais bērns planšetei saka "kak eto rabotajet, četvjortij sezon".
Tajos brīžos citādiņ nemaz ar ne spalgā un ne griezīgā balss ietriecas smadzenēs tā, it kā tā būtu sarūsējusi sirpja asināmā vīle (man tētis reiz rādīja tādu lielām rievām, sirpim asmens rievots).

Vienbrīd likās, ka visi dienas plāni sagrūs.
Bet tagad izskatās pat ļoti paveicami aptuveni iecerētajā laikā. Burvīgi.