Iedevu vellam mazo pirkstiņu, tagad nelaiž mani vaļā.
T.i. iesaistījos nelielajā vietējā frisbijspēlētāju pulciņā. Forši, bet manai sirdij ātrie un gana lielie pārskrējieni nav nekāda laime. Vakar spēli beidzām nevis, sasnieguši konkrētu punktu skaitu, bet tāpēc, ka es vairs nevarēju piespiest savu ķermeni skriet.

Un tomēr - A atveda man šodien manus 10 gadus plauktā stāvējušos bučus (jā, man ir buči!), un pasūtījām savu īsto frisbija disku.

Un vēl - pēc tam naktī ļoti slikts miegs, cauru nakti sapņos frisbiju spēlēju :D