Cikturgadus jūnijā cikreizesdienā eju garām vietējo zemeņaudzētāju galdiņam un domāju "dārgi, no vīramātes uz Jāņiem dabūsim daudz bez maksas". Un katru gadu aplaužos ar to, ka tās 2 dienu laikā pārstrādājamās daudzkastes ogu man neļauj par zemenēm priecāties.

Šogad eju garām vietējo zemeņtirgotāju galdiņam un pērku zemenes, lai priecīgi ģimenes lokā noēstu. Uz Jāņiem tāpat būs jāpārstrādā daudzkastes zemeņu, bet vismaz bez vainas sajūtas pret sevi, ka nesanāk tās saēsties svaigas. Kur nu vēl kokteiļos...

Priekā!