Vasarā bijām M pirms skolas atrādīt uzticamajai acu ārstei, tad vienojāmies, ka brilles pagaidām ne, acis tiek galā. Bet, ja parādās problēmas, tad visticamāk vajadzēs.

Problēmas ir klāt. Vakaros pēc skolas M sāp galva (audzinātāja manu septembra mutisko un rakstisko lūgumu sēdināt bērnu pie loga nav ņēmusi vērā) un būtībā tajos vakaros tiek lietota viena acs, otra aizpeld uz iekšējo kaktiņu.

Jānoceļ no augstā plauktiņa brilles, ko M nēsāja 2 gadu vecumā.

Jāpaskatās, kas ar zobiem, manuprāt, arī platīti laiks atjaunot.

//Muļķīgi, bet šī mana vēlme bērnam regulēt zobus, acis utt. man liek justies kā sliktai un trakai mātei. Un vispār, ka man sanācis nekvalitatīvs bērns.