Dostaļi!

Šodien atkal aktīvi uzpeldēja M draudzenīte no blakusmājas. Pie mūsu durvīm klopējās 16:30, pateicu, ka M būs pēc stundas. Vienojāmies, ka M pēc skolas pie viņas aiziet, tad redzēs, kas tālāk. Nevaru jau arī bērniem neļaut draudzēties, vai ne?
Cerēju, ka aizķersies tur, figu - nākšot pie mums. Atnāca. Ir jau jauki, ka man abas meitenes uz šo laiku nost no kakla, bet... Bļa, nelienat mūsu guļamistabā, ja? Tā meitene nav MANA draudzene, ka es gribētu, lai mīcās pa MANU gultu!

Un mājās taču bardaks, pie tam daļu no publisko telpu bardaka nemanāmi pārnesu uz guļamistabu, lai pārāk nemetās acīs.

Bet vispār dusmas sākās jau, ieraugot to meiteni pustumsā vispār bez atstarojošiem elementiem "Ai, man te bija bet noplīsa". Mamaša, aļo! Pirmklasnieki ar iespaidīgiem atstarojošiem objektiem tika aprīkoti pat 2x, kur TIE ir? Pēc tam abas ar M pamanījās izlēkt uz gājēju pārejas tieši mašīnai priekšā.

Esmu ļoti dusmīga un M vakarā gaida nopietna saruna.