Man tas kalpo par norādījumu, ka par savu rīcību neko negaidīju un negaidu, ka tā man ir, hmmmm, organiska.
Piem., kad veikalā pieturu kādam durvis vai neautomātiskos vārtiņus utt. Kaut gan pati uz šādu laipnību arī saku pavisam īstu "paldies", vienkārši, lai vairotu cilvēkos (īpaši bērnos, jauniešos) to mazo palīdzēšanu līdzcilvēkiem.

Šorīt ciema parkā bomzīgais sētnieks mums ar M palīdzēja kratīt plūmjkoku. Ciemā šādas mazās laipnības superīgi darbojas :)
Un tās galu galā lielā mērā ir priekš mums pašiem. Kaut kur jau bijis rakstīts par to, ka labos darbus citiem visupirms jau darām savas labsajūtas dēļ - tie liek mums justies labāk.