Iebēru sev cigoriņdzēriena krūzē 2 tējkarotes ar kaudzi cukuru un nodomāju: labrīt, mani sauc L, es esmu atkarīga no cukura un neko šajā sakarā negrasos darīt.

Skriešana sāk sagādāt grūtības. 3km man tomēr par daudz (vismaz, kamēr neesmu atradusi pazudušo pulsa mērītāju), vakar badmintonā biju nelietojama, šorīt noskrēju kaut ko drusciņ virs 1 kilometra, vairāk nemaz nemaz negribējās.

Brokastīs šorīt ēdu karstmaizes un skatos, kā kokiem lapas plaukst.