Pamodos pu8os, trinos gultā līdz sapratu, ka JĀIET SKRIET!

Ieplānoju ~1km maršrutu.
Noskrēju. Slapja un drusku pārskrējusies.

Pēc brokastīm piesēdu kartē nomērīt noskrieto (nelietoju nekādus sekotājus) uuunnnn - izrādās tur bija 1,5 kilometrs! Daļa vēl arī drusku pret kalnu.

Taču man ir skaidrs, ka tomēr tomēr tomēr jāvelk no skapjiem laukā pirms 5 gadiem nopirktais pulsa mērītājs; man ir tendence skriet pāri atļautajai slodzei (tieši tad man parādās celšanas sajūta), bet pēc tam liela iespējamība palikt visu dienu uz gultas, jo sirds netur. Vajag kādu vai kaut ko, kas mani vēro un pasaka - slou daun!