Vakar tā sacerējos uz foršu badmintonpaspēlēšanu.
Bet mājās pārnācu nīgra.

Visu laiku spēlēju tikai ar bērniem, P pusceļā sāka psihot, ka grib suliņu un končas un vispār. Pēc tam psihošana, kamēr es dušā un ģērbjos.
Slodzīti no spēles ar M dabūju, plus arī papildus pavingroju, bet nosolījos vairs šitādus badmintonus neorganizēt - jo P psihoja un nedabūju paspēlēt ar A (novada domes priekšsēdētājs diezgan autoritatīvi savāca viņu uz spēli, kad jau tā kā būtu nācis pie manis).

Un tagad domāju, ka vispār jau M dēļ vajadzētu savākties - viens sporta veids, kas viņai patīk un arī tā kā sanāk. Ar visu ļoti reto paspēlēšanu viņa pārvalda raketes izmērus (nebūs jāpērk speciālā junioru rakete, kam tikai kāts īsāks) un spēj ne reizi vien atsist volāniņu, bija mums izspēles ar pat 5-6-7 atsitieniem. Nākamgad jālaiž uz skolēnu treniņiem, ja pirmklasniekus ņem :)