Neko nedarīja. Kā parasti.
Kamēr atbrauca, M jau bija atjēgusies, padzērusies un aizmigusi.

Izmērīja vēlreiz T, veica apskati, parunājās ar mani un viss.

Citas reizes ir bijis, ka iedod analgīnu (pirms 4 gadiem, kad negāja T nost parastajiem līdzekļiem) un pastāsta, kā bērnu dzesēt (baigais jaunums).

Man tādos trakos brīžos bail, ka ir kaut kas (nopietns), ko es neredzu. Piem., kā pirms 2 gadiem nobijos, kad M pie 40 grādiem šķaudīja asinis.
Tagad jau zinu - halucinācijas ir normāli, šķaudīt asinis ir normāli, nebūt pie sajēgas arī ir normāli (šis atkārtojās arī uz rīta pusi). Interesanti, kas jauns būs nākamreiz, kā dēļ saukšu ātros? :D