Sniegs tik lēns.
Cilvēki veikalā tik mierīgi.
Es tik klusa.

Galvas mājiens pazīstamajam kafejnīcas logā.
Klusa balss (mana) palūdz "kādu puskilogramu cūku aknu".
Veikala izstaigāšana lēna un apstāšanās pie skābētiem kāpostiņiem (man patiešām ir temperatūra, es nodomāju).
Tīkama saruna pie kases - jā, ārā vēl snieg, vai būs līdz ceļiem?

Ārā sniegs tik maigs, to apjaušu uz ielas; kustība apkārt tik klusa, netraucējoša, kā nebūtu, bet ir.

Man gribas gulēt sniegā, vērties baltajās zvaigznēs, kas nāk no debesīm, lai veldzētu manu būtni.