P, promska, uzreiz gribēja BD palikt.
Jutās tik labi, ka mani ne mirkli nevajadzēja, kamēr ar vadītāju pļāpāju, viņa rotaļājās vai meklēja auklīti. Pēc tam vispār sagribēja "pa lielām lietām" un ar auklīti visu veiksmīgi realizēja.
Vēl mājupceļā brīžiem īdēja, ka gribēja "bēdāzā jīmēt", takš mēģināja jau arī pie galda piesēsties un jīmuļus izdiņģēt.

Bērns gan ir mazliet vīlies, ka dārziņš nav mūsu vietējais, bet vispār ļoti gaida, kad atkal uz turieni aizbrauksim.

Baskājainā vadītāja vispār kruta.

Un pēc tam bērns raženi paēda - nopirku Maximā 1 sāļo un 1 saldo bulku, pati dabūju vien pagaršot. (Paldies mammai par naudu.)