Mazas bērns vannojoties pamatīgi sagrieza vienu pirksteli, pieķēru asinīm nkrāsojušos.
Viņa man mēģināja iestāstīt, ka krāsa (vannā līdzi bija otas), esot dabūjusi istabā; labu laiku strīdējāmies par krāsa no istabas vs asinis no pušuma. Kad es uzvarēju P panikā sāka ķērkt un negribēja man doties rokā.

Kaut kā izdevās aizlīmēt, bet vispār tecēja tempā. Noslauku - paņemu plāksteri - noslauku pirksta garumā notecējušu - attaisu plāksteri - noslauku - pielieku plāksteri un uzreiz arī noņemu, jo momentā pilns. Dziļa rieva pirkstgalā...

Un viss, par ko es tobrīd domāju, - nepievārti man ar asinīm māju!