Šodien iekaroju (nu, ne gluži, bet tomēr...) EDS.

Apskatīju savu algas nodokļa grāmatiņu, da VID vēstulīti aizrakstīju. Moš` nemaz fiziski uz VID nebūs jākratās?

Bet vispār bail. Reāli bail sākt kustināt pakaļu, t.i. pirkstus un smadzenes. Stulbās kopš bērnības iedzītās bailes izgāzties un nepārliecinātība par sevi.
KUR ir tā lielā pārliecinātība, kas gāzās laukā pavasarī?

Es ta varu plānot un fantazēt. Bet reāli nezinu, kā būs apvienot kaut kādu strādāšanu ar bērniem, ģimeni, mājasrūpēm.
Bet, nu kāpju tam sunim pāri palēnām.

Līdz 3dienai vēlākais nokārtošu nodokļmaksātāja satusu, tad aši jāaprīkojas un pēcāk jāiesper sev pa pakaļu un 5dien jāsāk meklēt klientu(s). Un tā klientu meklēšana ir dvēselei grūtākā daļa. Pēc tam jau tik darbs, darbs, darbs (ja ir kas dod...). NĒ pateikt jau māku, nav kā pirms cikturtiemgadiem.

Tāds plāns.
Bet vēl paliek niecīga iespēja "noraut" to izcili īsto un vienīgo īpašo piedāvājumu, kurš pašlaik nekur nav manāms. CV.lv jau ielūkojos, tur tikai SDI meklējas.