Pēdējā darbnedēļas diena (man gan ar šo dienu darbnedēļa vēl nebeidzas) totālā bedrē.

Aizvedām pa lietu M uz skolu (bez lietussargiem, jo man izskatījās, ka tā ir migla), atnācām ar P mājās un sākās - gribu to gribu šito, gribu sisu un gultā, gribu pienu, nē negribu, vispār opā! Kad vairs nespēju valdīties, iedevu bērnam ibuprofēnsīrupu, moš dēļ zobiem šitais vājprāts. Un viņa dabūju sisu un .. aizgāja gulēt.
BET MAN TAČU JĀIZŅEM M PIRMS PUSDIENĀM! Viņa raudās!
Sarunāju, ka pēc M aizies P auklīte ar savu klepojošo meitu. Bet audzinātājai telefons izslēgts, grupas auklīte savu neceļ. Kāda iespējamība, ka viņas izlasīs nosūtītās īsziņas? Kāda iespējamība, ka M nebūs noraudājusies?
Kāda iespējamība, ka pastaiga lietū auklītes bērnu nesaslimdinās vēl vairāk?