Protams!
No savas bērnības atcerējos, ka bailes koncentrējas saistībā ar konkrētiem objektiem, kas tumsā izskatās biedējoši, un vietām, kuras no guļvietas nav pārskatāmas. Princips ir pieņemt bērna bailes, izprašņāt, uzklausīt un iespēju robežās tās lietas/vietas likvidēt.

Manai meitai vajadzēja: 1. mazu naktslampiņu, lai visu istabā var redzēt (ar šo komplektā ieviesies arī kabatas lukturītis, ar ko var pēc vajadzības kaut ko spilgti izgaismot); 2. noņemt uz plaukta ieviesto istabas augu, kas viņai tumsā izskatījās pēc briesmoņa.

Man bērnībā būtu noderējis, ja mamma nekarinātu brāļa balto kreklu uz skapja durvīm, man izskatījās pēc spīdīgas zirga galvas :D Un ja vēl noliktu lampiņu zem gultas... - man joprojām bail no vietām, kur visu laiku krājas tumsa.

Man M istaba tā veiksmīgi iekārtota, ka gaisma no lampiņas nespīd uz gultas galvgaļa, nespīd acīs un netraucē gulēt, bet paceļot galvu var palūkoties apkārt viegli apgaismotā istabā.