Šoreiz tās nav bailes no mošķiem, tas bija pirms gada. Pašlaik tās ir abstraktas bailes palikt bez ģimenes, skumjas un fantāzijas tajā laukā. Tas stipri atspoguļojas arī sapņos - divatā ar P bīstamās situācijās, pat došanās uz bērnunamu.

Mājmācība ir forši, bet M man neļauj sevi mācīt - negrib mūsu priekšā kļūdīties, ir gatava tikai atrādīt nostiprinātas prasmes. Skoliņā šis kaut kā atkrīt. Un es esmu draņķīga skolotāja, ja man riņķī kratās P un ķērc "Sīsjū doooodī man!". Vispār draņķīga skolotāja un gribu mazliet mieru no bērniem.