Tavi mati manā istabā.
Tavi mati krīt manī, lai kam es pieskaros.

Noglāstu ar delnu galda malu - pār manām rokām mirdz tavs mats.
Atkrītu gultā - man apkārt noviļņo maiga tavu matu jūra.
Izlaižu pirkstus caur saviem matiem - man pilna sauja tavu matu.

Un es spiežu tos pie sirds un acīm glāstu to spožumu, un sevī paturu to maigumu. Ielieku tos tumšā lādītē, lai svešas acis neatņemtu manām tavu matu gaismu.