Vakar pēcpusdienā nodevu kārtējo iztulkoto PD fragmentu, saņēmusi jaunu, nolēmu vakarā jau nu klāt neķerties, tā vietā pabraukājām visi kopā pa ciemu ar velo, pabaroju smadzenes ar dzīvesprieku.
Ges hū šorīt par to nožēlo - būtu moš varējusi atļauties no rīta stundiņu vai divas ilgāk pagulēt.
Nekas nekas, tāpat nāca par labu, citādi vakar smadzenēs sāka parādīties "krampji". Magnijs un cukurs ir mani draugi.