Nu, ne gluži balle - kompānija, garastāvoklis, žvingulis.

Mūzika bija vienkārši nepanesama. Ne normāli padejot, ne parunāties. Kamōn - ballē spēlēja kaut kāda neizlase no Labvēlīgā Tipa, un tikai gabalus no Labvēlīgā Tipa. Un skaņa caur aparatūru tam visam bija griezīga. Nu, var jau lēkāt un kratīties, bet mēs tomēr dejot gribējām.
Ij neko - dzēru vinčikus, iekļāvos A nodaļas jauniešu (precējušies, ir bērni) kompānijā un teicu uzņ. prezidentam, ka nevaram iet "pastum-pies", jo bučojamies.

Par piemiņu palika smuka pāra bilde (tapē, ka es smuka).
Nākamreiz ņemsim viesnīcā numuriņu un dzersim līdz beigām, šoreiz bij jātiek mājās. Līdz pusnaktij paspējām.

Vispār kopējais ģērbšanās/pucēšanās līmenis bija, ē, neatbilstošs tam, ka darbadiena speciāli oficiāli beidzās jau 12os.