Un ja kas - P ne-ēšana vēl nav pārgājusi.

Tai pievienojusies psihošana.

Labi, ka, neskatoties uz ēšanas problēmām, fiziskā un garīgā attīstība uz vietas nestāv.

Man viss noriebies. Šovakar ar M uz baseinu.

Bet 7dien. Svētdien es uz visu dienu Rīgā viena (t.i. bez ģimenes). Vot. Tā tev vajag P! (Es ļoti ceru, ka plāns nenojuks, ļoti ļoti.)

Tulkoju rakstiņu par hiperlaktāciju un visas manas iekšas griežas. Cik daudz problēmu varētu būt nebijis, ja laikus būtu saņēmusi sapratni, kad man šķita, ka ir hiperlaktācija. "Tu ko! Ar tādām krūtīm kā tev. Izbeidz!". Apstiprinājumu saņēmu tikai tad, kad smagākajam bija tikts pāri. Bet aste tāpat līdzi velkas.