Un vakar (vai varbūt aizvakar) sagaidīju pirmo īsto "mamma".

P sēž klēpī, skatās uz mani (es tikmēr datorā) un runā "mamma mamma mamma mamma mamma". Es nopriecājos, samīļoju bērnu, bet viņa momentā pārgāja uz "tēta tēta tēta tēta".
Runāšana turpinājās tā:
P - tēta
es - mamma
- tēta
- mamma
- tēta
- mamma
- tēta
- MAMMA
- tēta
- MAMMA
- tēta
- (es jau stipru tēlotu dusmu) MAMMA
Un tad P sāka riktīgi smieties. Man nācās smiet līdzi.

Vairs "mamma" nav atkārtojusi...