Man vispār drīz būs jāsāk M apmācīt riebīgi atbildēt uz riebeklībām.
Ir grupiņā viena meitene, kura mēdz izteikt aizskarošas piezīmes + izvēlas viņasprāt "sāpīgās vietas" (kādas nu kuram upurim). Manai nesen pateikusi pie galda "tev negaršīgs putukrējums" (viņai putukrējuma vietā ar kokospienu vārīts vārītais krēms, konkrēta ņamma), mana pateikusi, ka garšīgs gan.
Es būtu teikusi "tev pašai negaršīgs".

Mums tur vairāki diezgan labi situētu ģimeņu bērni, kuriem ir šausmīgs vecāku uzmanības deficīts... Un ir viens puika, kuram cauri spīd pāraprūpe... Tad vēl visādi apspiestie bērni (nekāp, neej, neņem, nedrīkst) utt.
Vispār sastapties ar reāliem citiem bērniem bez viņu vecākiem man ir bez maz šoks. TĀDAS lietas spīd cauri viņu uzvedībai Nē, te nav runa par alkoholiķu vai sitēju bērniem, arī ne par nabagiem vai miljonāriem. Normālas parastas ģimenes, bet vismaz 60% bērnu sirdis/bērnības salauztas...
Sastapties ar šiem bērniem UN viņu vecākiem dažkārt vispār ir šausminoši. It sevišķi, ja katru dienu vienus un tos pašus cilvēkus pret vieniem un tiem pašiem bērniem redzu izturamies vienlīdz neadekvāti.
Es varu mazliet palīdzēt tiem, kuriem pietrūkst pieaugušā uzmanība 1:1, vienkārši uzklausot un reaģējot. Bet man nav iespējas palīdzēt tiem, uz kuriem tiek bļauts vai kuriem neļauj man pastāstīt, ka "re kādi man jauni svārki", jo "lielīties nedrīkst".

Kad viena audzinātāja, uzzinājusi, ka M iepriekšējais gads bija pirmais BD, teica, ka tas izskaidro atšķirīgo viņā. Iespējams, viņa kļūdījās iemesla noteikšanā.
Lai arī man līdz ideālai mātei tālu... Un laika man nepietiek.
Tomēr M staro.
Un staro arī VISI viņas zīmējumi.