P plēš no gandrīz-30-gadīgā dīvāna mazus savēlumu kriksīšus un liek man plaukstā.

Tajos īsajos un retajos brīžos, kad P pēdējo dienu laikā vispār guļ, domas un valoda tulkojot raisās brīvi un arī aizraujoši. Pat līdz 4 lapām dienā (drīzāk 2 stundās), ne miņas no smadzeņu atšālēšanās, jūtos reāli varoša.
Aš kārdinājums padot mazo pirkstiņu kādam velnam un sākt atkal pelnīt naudu.

Labāk gan tomēr vispirms sakārtot mājokli un P ieregulēt kaut kādu režīmu un panākt ēšanas paraduma rašanos.