Manējie ar izauga ar lielu daļu dotu drēbju un drusku jaunas. Tāpat arī devām tālāk, pirms tam gan kopīgi nolēmām vai var dot tālāk, jeb labāk tomēr jāmet ārā.
Jautrākais bija tas, ka mīļākās lietas pēc izaugšanas vēl pāris gadus tika glabātas skapī, kamēr atskanēja vārdi, nu labi mamm, dosim šito ar citiem bērniem.