Nolīgojām mierīgi. Bez elektrības vīramātes dārzā.
Beidzot nebija skaļie tusētājkaimiņi ar ikgadējo "tuci-tuci-bum-bum" mūziku un bļaustīšanos līdz 4 rītā. Tikai pāris kaimiņi pusmūžā ar mierīgām sarunām.
Iekārtoju ugunskura vietu.
Teltī nakšņot joprojām ir forši

Toties es jau dažas dienas esmu veģetāra ar noslieci uz vegānismu.
Neba pārliecības pēc. Esmu gaļas mīļotāja, bet apnika pūt. Es mēnešiem jau sadzīvoju ar pūstošu ausi - tā sulojas(-ās) un ož (oda) pēc maitas, bet ārējai apstrādei efekts īslaicīgs. Tad nu, kad P pāris dienas pirms svētkiem mani sāpīgi aiz auss saķēra, ka teju jāgaudo bij, nolēmu, ka pietiek. Tagad attīros. Ausij 3 dienu laikā jau bija jūtami labāk, tātad TAM tiešām ir efekts.
Pirmais Līgo bez gaļas. Vīrs ar meitām (P nosacīti) šašlikoja, es vīramātes vīrieti iemācīju uz iesma izcept parastu ķimeņu sieru. Cilvēks sajūsmā, jo arī bezgaļnieks.

Esmu mājās.
Esmu sastrīdējusies ar A. Viņš ar mani gan ne, bet nāksies parunāt. Kašķis par manu "neapmierinošo" figūru. Šķiet, kādi 90% (ja ne vairāk) manu vienaudžu, kurām ir bērni, apskaustu mani par tiem nepilnajiem 50 kilogramiem un mazajiem izmēriem, un arī pati neredzu savā figūrā neko TIK traku. Jā, nav man tvirts dupsis un plakans vēders kā 17gadīgai modelei. Un? Es esmu sieviete un beidzot kā tāda jūtos.
Man lielākoties nav laika atcerēties pat padzerties un pačurāt, bet kāds grib, lai atceros vingrot (un lai man tam būtu laiks).

Jāiet gulēt.
Tikko dabūju bučojienu uz galvas un "ja ļubļu tebja", nu jā... Es zinu. Nu un?
Tagad jāuzkurinas sarunai. Es taču esmu resna! :D

P toties aktīvi runā. Teti, am, ņamma un vēl šo to, ko vēl neesmu kārtīgi piefiksējusi.

Arlabnakti.
Man jau ir ļoooooti vēls.