Ķermenis un galva tiecas atlikt visu atliekamo - atlikt bērnus, atlikt haltūru, atlikt nekārtību, atlikt gatavošanu, atlikt domāšanu un atlikt domāšanu par gatavošanu un visu pārējo.
Gribu vienai ērti sačokuroties gultā un miers.
P nāk auKšzobi. Viens jau kodīgs iznācis, vienam galiņš jau šodien būs laukā, vēl vienu redzu spiežamies, ceturtais gatavojas. Nemiers un kašķēšanās nebeidzas. Ja neskaita brīžus, kad P atradusi kārtējo salveti un to laimīgi ar zobiem plosa.
Piespiežu sevi vismaz ar haltūru godam tikt galā.
|