Šī nedēļas nogale.

Man nāksies noticēt.
Un nejau tikai Viņam un Viņiem, bet arī Sev un Savējiem... Noticēt, ka tas tā IR.
Un ēst kopā vakariņas.

Uzsmaidīt vēl nepazīstamam sunim, svešai māsai, nogaršot nekad nebaudītu ēdienu pie savādāka galda.

Parādīt savu istabu, virtuvi, sniegu pie baznīcas un apvedceļu tieši turpat. Ar pirkstu norādīt - lūk te mana skola, un re - teātra māja, un tajā mājā es dzīvoju, kad biju maziņa.

Tas būs tik dīvaini un savādāk, bet nu es to gribu.
Un... Jā.