Sniegs atnāca īstajā brīdī.
Kad būs tā savādāk, kad pietrūks, kad gribēsies maigas lūpas uz vaiga, pirkstu galiem, matiem - iziešu ārā. Būs gandrīz kā siltās mīļās rokās, tikai plašāk, un es ar prieku gaidīšu.
Gribēsies noglāstīt matus - iešu pie kokiem, glāstīšu to zarus un sniegu no tiem ņemšu plaukstās, likšu sev pie sejas, ieelpošu - varbūt sajūtu arī smaržu. :)
Visās pastaigās sniegs nāks ar mani, lai tikai nenokūst; lūdzu, lūdzu, lūdzu - divas dienas lai nenokūst!
Tas jau nav ilgi.