Šausmīgi gribas uzrakstīt kaut kādu pārspriedumu.
Nu par tēmu, ja man ir 7 āboli un viens no tiem ir tik garšīgi sārts ar strīpiņām (laikam rudens svītrotais), vai es atdotu to ābolu kādam? Vai arī, ja man kāds paprasītu ābolu, vai iedotu? Un kādu tad es dotu? Dzidro?

Bet nav man iekšā tādi spriežamie, sajūta tāda, ka es šīs nedēļas laikā (faktiski pirmajās 3 dienās) esmu galīgi izžuvusi un jau sākusi kalst.

Tikai nelejiet man tagad virsū ūdeni(!!!) un neturiet mitrā telpā - sākšu bojāties. Glabājiet mani šādu, vai arī, ja vēlaties mani atpakaļ, atrodiet veidu, KĀ.

Un rīt atkal un atkal, un atkal. Un tā 2diena.........
Hmmm būtu jauki atslābt, bet kurš gan man palīdzētu?

Bet nu vispār gribas ābolus; itsevišķi tos svītrotos... Neatceros pirms cik gadiem... Bet ir garšīgi :)

Es tomēr atdotu svītroto un pati apēstu milzīgu zaļu antonovkas ābolu (kaut kā tā laikam rakstās) kā tas, ko Latgalē pie vecvecmāmiņas mājas loga noplūcu pirms gadiem daudz.

Tad pietiek ar vienu :)