Šodien man piedzīvojumu diena, M - sadzīvošanas diena, bet mazajai P - pārdzīvojumu.
No rīta īsi pirms modināt konstatēju, ka vienīgais slings pēc mazgāšanas vēl dikti mitrs. Gludināju, kamēr cēlu meitas, vēl cepeškrāsnī žāvēju. Bet  beigu beigās rīta pastaiga uz BD izpalika - M pusslima un mitrs trikotāžas slings aukstā rītā... Lai līdz pusdienlaikam slings izžūtu, noliku vēl uz sildītāja. (Bet es 4os naktī vēl pielecu izdarīt aizmisrto attiecībā uz M BD launagā ēdamo...)
Pusdienlaikā visas 3 ar vilcienu devāmies uz Siguldu pie dakteres - mērīt, svērt un potēt mazo P. Slings bija pamanījies mainīt konsistenci un jau ciemata stacijas ēkā nācās pārsiet. Labi, ka vilciens kavējās, bija tam laiks. Jau stacijā P pamanījās pamosties...
Pēc tam pamodās vēl vilcienā. Konduktore ķērās pie klasiskajiem "Ai, ai, ai! Tā galīgi nav labi, muguriņu bojā. Vedekla savu dēlu agri sēdināja...", kaut arī jau tā mazā bija šūpulīša pozīcijā nevis vertikāli.
Smuki aizgājām līdz dakteres praksei (ja neskaita "mammu, gribu kaut ko saldu! Gribu suliņu KaķuMājā! Gribu..."). Dr - "O! Jūs slingā!" un smaidīga.
Kamēr mazo māsiņa svēra utt., Dr apskatīja M "sāpošo" kaklu, vesels. Kas to būtu domājis... Bet BD šodien koncerts par ko samaksāts... Mazā braši izaugusi (mēneša laikā +1,5 kilo un 4cm). Bet tā pote... tā pote... žēl bērnu.
Pabaroju, liku atkal slingā. pirmais piegājiens neveiksmīgs, dikti cieši - raud, lai arī pieēdusies taču teju gulēja. Otrais piegājies veiksmīgs, ērts abām - mierīga, bet neguļ. Pēc laiciņa sāk gauži raudāt. Un tad man pieleca - sapotētais augšdelms pret mani viņai sāpīgi spiež. Tad nu pārliku vertikāli, un P momentā aizmiga. Tā pote, tā pote... Pa šo laiciņu paspēju vēl ar 3 cilvēkiem pozitīvi par nēsāšanu slingā parunāt, bet M paspēja man izdīkt suliņu. Viņa jau lieliski zina, ka es tagad esmu psiholoģiski vājāka, izmanto situāciju...
Devāmies meklēt priekš M papildu gumijniekpāri, nopirkām vēl vienus svārciņus. Un pēc tam cauri stprai lietusgāzei uz staciju. Gāza tā, ka nesteidzīgie pat ar lietussargiem meklēja, kur sausāk patverties no lietus. Atjaunotās skaistās Siguldas stacijas durvīm apstājāmies un ar sajūsmu no drošas vietas vērojām dabas stihiju. Man tas bija emocionāli augstākais punkts šajā dienā, mmmm.
Sagaidījām vilcienu, devāmies mājup. Pretī sēdošais vīrietis lasīja "Grāmata par bērnu", bet Silciemā pāri ejai apsēdās kungs, kuram bija liels skalu grozs ar kaudzi rūpīgi pielikts skaistām bērzlapēm māla toņos, virspuse izdaiļota dažiem viršu zariņiem. Skaisti.
Mājās nonācām veiksmīgi, bet P vēl labu laiku gulēja pat izņemta no slinga. Bet kopš pamodās viņa ir vēl nemierīgāka nekā parasti. Pirms stundas ilgi, ilgi izmisīgi raudāja, nespēju palīdzēt nedz es, nedz krūts, nedz slings - palīdzēja mūzika (!).. Laikam jau tā pote, tā pote... Un ceļš un viss svešais. Vēl jau nav to 6 nedēļu līdz kurām piedienētu teju tikai pa gultu vārtīties.
BET toties vīrs atveda manu nākamo slingu (ar trikotāžas jau ir "par īsu") - violets plus zeltains lina slings. Nu jau izmazgāts, rīt sākšu mocīt, mīcīt un murcīt. Nākamnedēļ BD "Tēva diena", jāpaizrādās pasākumā.
Huh. Drīz jātaisās gulēt. Nežēlīgi gribas ko saldu un daudz. Ja man tagad piedāvātu izvēlēties par 3h vairāk miega šai naktī vai iespēju pieēsties šokolādi, halvu, keksiņus, šokokončas, labu torti utt., es izvēlētos saldumus.
Labi, ka ar M iztikām bez kašķiem, visām trim kopā pavadīt visu dienu bez citu tieša atbalsta parasti nozīmē trīspusēju bļaušanu...