Vakarnakt uznāca mazliet iedvesma... :)



Es izgāju ārā gaidīt sniegpārslu iekrītam plaukstā. Es gaidīju. Ilgi stāvēju bezvējā, gaidīju. Un no manis sāka pacelties pārsla pēc pārslas, visas baltas, mīkstas, vieglas, virpuļu virpuļiem tās radīja vēju ap mani. Putenis, īsts putenis!
Un tā es stāvēju visu nakti viena, asfaltēta laukuma vidū un puteņoju, puteņoju, puteņoju savu laimi.
Kāpēc es nezināju?