Es atkal riju.

Esmu pierijusies līdz vājprātam, bet riju vēl, un vēl, vēl, līdz plīsīšu vai krēsls lūzīs.

Es varētu ēst un ēst.
Kā gan būtu, ja es būtu resna?

Patiešām resna, ar riktīgām riepām, xxl bikšelēm un 90D krūšturi!

Varētu pamēģināt uz vienu dienu, bet ne vairāk. Tas būtu šausmīgi.
Ļaudis no manis novērstos, mani samīļot tiem, kuri vēl būtu draugi, būtu neiespējami vai apgrūtinoši. Viņš man neapliktu roku.

Nevarētu uzvilkt melno kleitiņu un iziet pastaigā pa gaiteņiem. Puišiem airautos elpa, mani ieraugot, jo būtu tik šausmīgi.

Tad es nebūtu lieliskā smukā, kura drošām kustībām planē pa gaiteņiem un pašapmierināti smaida, izdzirdot svilpienus un sajūsmas saucienus. Nebūtu koķete, kura paejot garām mani apbrīnojošiem puišiem, atskatās un jautri uzsmaida.

Es būtu resna un manis būtu par daudz. Fiziski par daudz.