gribas tā, lai pazūdu uz kādām 12 stundām.
Nu nejau nomirt vai kā; drīzāk vienkārši būt TUR.

Tas ir - tur - kur kā arko - es jūtos labi.
Nevaru sakarīgi to uzrakstīt, bet galvenais, ka pati saprotu; un tur ir vislabāk.
Ja vēl būtu sniegs, vai arī ievziedlapiņu lietus pavasarī, vai milzīga kļavlapu čupa oktobrī, būtu ideāli.

Bet nekā nebij. No rīta mostos un eju mocīties...