Man gribas visiem kliegt, pateikt, parādīt, iesmaidīt cik laimīga esmu.

Nekas TĀDS nav noticis, es vienkārši esmu laimīga.
Esmu to tagad sapratusi tā pavisam, līdz galam.

Sēdēju mēģinājumā un sapratu, patiešām sapratu, jutu, ka gribu ar viņu bērnus. Es to redzu, sajūtu un esmu tik laimīga. :)
Viss, viss man liek jukt prātā.

Es gribu viņam to pateikt. Es visu laiku to gribu, bet nu vēl vairāk, daudz, daudz, ļoti. Man gribas kliegt, jo esmu laimīga.
Manā būtnē ir laime.

Nu tikai saņemties un nenobremzēt, kad vārdi laužas cauri balss saitēm, kad nevēlas tikt zobu un lūpu atturēti. Pateikt.