Šorīt pusstundu mocīju un locīju matus ar fēnu un matu suku. Krāsojos un pukojos, ka "nav ko vilkt mugurā".

Taču pašlaik viena sēžu bibliotēkas tālākajā stūrī ar visparastākajiem matiem un brillēm cauri kurām acu skaistumu nesaskatīt.

Un, kad vakarā satikšu tevi, izskatīšos un smaržošu kā parasti - nekā, varbūt tikai mazliet vairāk nogurusi...

Skumji, taču diena sākās lieliski. Par to man, lūdzu, PRIEKĀ!