...ir tā diena, ko bērnībā gaidīju vairāk par visām citām, vairāk par Jāņu (Līgo) nakti, vai Jaungada nakti. Un patiesībā es negribu, šogad negribu...

Es vēlos, lai mani apsveic, es priecāšos, jo tas ir tik jauki, sirsnīgi, bet dariet tikai, ja tas no sirds un patiešām vēlaties. Es nevēlos, lai mani aiztiek, man būs tik slikti, neapsveiciet mani, jo tas man atgādinās, ka ir tā pati diena.

Nu kāpēc es jau tik daudzus gadus savā dzimšanas dienā jūtos tik slikti? Bērnībā jau 7-os vakarā gāju, gulēt, lai ātrāk būtu rīts un dāvanas, bet tagad... Nedāviniet man neko, es negribu iet gulēt, jo tad pienāks rīts, un es būšu viena.

Dzīvot mežā un nezināt, kad ir dzimšanas diena, kad Ziemassvētki; svinēt, kad ienāk prātā, kad ir tāda sajūta, kad ir prieks un ir maigas rokas ap pleciem.