Satumst. Pirms daudziem gadiem stāvēju te, savā istabā, pie loga un skatījos kā lēnām snieg un satumst. Pasaule balta, un sniega vēsais maigums ieaijā. Nu vien priecājos par logā iekārtajām zvaigznītēm un gaiši oranžo pamali, kas jūras pusē aiz mākoņiem, un vēl arī par mīlu.
|