Kārtējo reizi aizdomājos par mazohismu, kas valda visā valstī.

Visā pasaulē žēlojamies par smago vēsturi.
Ik gadu sērojam par savas un citu tautu pagātni.
Pat valsts dibināšanas un visādu karu uzvaras svētkus atzīmējam kā tādas bēres.
Uz Ziemassvētki pie mums taču ir nevis priecīgi svētki, bet gan pašmocīšanās, skumju un depresijas laiks.

Brīnišķīgi.