Šonakt atkal sapņoju.

Ko sliktu, bet savādāku.

Meiča no manas vidusskolas laika brandžas. Absolūtā vielu iespaidā uz ielas ieraudzījusi mani nāca klāt. Ar visu savu miesu un būtību gāzās man virsū ko stāstīt. Es nespēju. Baidījos, izvairījos, bēgu. Prom, tālu, tālu. Bet viņa tik nāca, runāja nesakarīgas lietas un aicināja.

Slikts sapnis.