Vakar uztaisījām nelielu šopingu par godu gaidāmajai P dzimenei (6 gadi jau!).
Sapirkām varavīkšņkrāsainas lietas Taigerā, pēc tam papīra traukus un cukura mastiku Gemosā.
Skaidrs, ka tai otrajā atkal izsiekalojos uz gatavošanas un konditorēšanas piederumiem - gribētu mācēt vismaz kaut ko no tā visa izmantot. Piem., konditora maisiņu, īpaši, kad ieraugu tādu, kas garāks par manu roku :D

Man vispār paveicies, ka tagad mājās ir pašai sava skulptore. Ir jau skaidrs, ka vizuālajā mākslā M lauciņš ir tieši telpiskās mākslas - ar mega aizrautību ķibinās ar visādiem veidošanas materiāliem, radot fantastisku rezultātu. Tagad man vairs nebūs uz tortēm jātaisa krēma kakiņas (tieši tā vienmēr izskatās mani mēģinājumi no tūtas izspiest kaut ko smuku), tā vietā M veidos rozes vai jebkādus tematiskos rotājumus no cukura mastikas.

(Es joprojām nesaprotu, kaMpēc tas bērns mokās [nosacīti, jo patīk un galā tiek, tikai uz spēlēšanu neraujas] mūzikas skolā, ja tik pat labi varētu ar prieku un aizrautību mākslot mākslas skolā. Bet, nu, lai! Šķiet, ka mākslas ar pliku talantu pēcāk vieglāk apgūt, nekā to, ko klasiskā mūzikas skolā māca.)