Rīta drāma.

Es P 15 minūtes nevarēju piedabūt kaut acis atvērt. Viņa brokastoja gultā, bet pēc tam turpināja atteikties doties uz dārziņu - ķērca, bļāva, izdomāja miljons iemeslus, kāpēc dārziņā ir slikti. Aiznesu drēbes uz koridori, paņēmu arī bērnu ar visu gultas suni (teju bērna paša lielumā) uz turieni un ķērcošu ģērbu. Neko, saģērbta nomierinājās, un tad trijatā (es, P un suns) priecīgas (siev. dzimtē, jo suns ir suņu meitene Čibukāra) uz skrejriteņa devāmies uz dārziņu. Tur vēl mazliet sabēdājās, bet tā viss štokos.

No rīta, kad nozvanīja modinātājs, biju atļāvusies vēl pusstundiņu pasnaust, vismaz man pietika OMMMMM elpot dziļi un neķērkt pretī.
Vispār P vakarvakar atkal/joprojām bija temperatūra, bet man piebesījis, lai iet uz dārziņu pēc pilnas programmas (līdz 37,5 tač drīkst). M vakar sāpēja ausis, arī viņa skolā pēc pilnas programmas - ar baseinu un badmintona pulciņu.