Šodien M skolā beidzot tirdziņš.
Bija jāsagatavo arī tirdzniecības vietas noformējums, vispār nopietns pasākums, bērni lūgti pēc tam ziedot dzīvnieku patversmei.

Norādīju M pirms ziedošanas no kases izņemt tur ieliktos 90c maiņas naudu un 2eur tiešās izmaksas. Ja visu notirgos, tad savi 2 eiro būs ziedojami. Sunīšu un kaķīšu dēļ jāpiecieš, ka darbs, uzņēmējdarbības konsultācijas (tirgus izpēte, biznesa plāns) un vizuālās identitātes izstrāde paliek neapmaksātas pozīcijas.

M tirgos popkornu (beidzot), pircēji ir 5.-9. klases skolēni. Vajadzētu būt ejošāk nekā, tirgojot kartiņas vai rokassprādzes, vai žāvētus ābolus.

M pārnāca no skolas visa tāda "man visu izpirka vēl pirms tirdziņš pa īstam sākās."

Pamanījās gan atpelnīt ieguldījumu, gan ziedot, gan iepirkties un vēl arī savu kabatas naudas fondu palielināt.

Toties P jau otro dienu mājās. Nekā traka, pat temperatūras īsti nav, bet tā trakā deguna tūska un kāsēšana, un raudāšana naktī... Šonakt paņēmu uz dažām (briesmīgām) stundām lielajā gultā, jo naktsvidū nevarēju un negribēju domāt, no kura gala ķerties klāt aizsmakušajām raudām. Vieglāk ir aiznest uz savu gultu, zinot, ka tur ātri nomierināsies po ļubomu. Pēcāk bez problēmām ar viņas piekrišanu pārcēlām atpakaļ uz bērnistabu, jo normāli pagulēt nevarējām neviens.

Sestdien (un arī nākamsestdien) mūsu ciemā Melānijas hronika. Varētu vismaz sev saorganizēt tādu kino. Hmmmm.