Sacensību rīkotāju čatā laiku pa laikam panesas kašķīši.

Konkrēti rīvēšanās starp mani un vienu fruktu, kurš ir manis "uzņēmīgā, bet bērnišķīgā" versija*.
Katru reizi A pieslejas manam skatījumam. Un ne jau tāpēc, ka viņš ir mans vīrs. Drīzāk tāpēc arī mēs esam kopā, ka domājam līdzīgi.

*Bez filtra mētā aizvainojošus jokus, aizrādījumus uztver personīgi un visu pats zina TIK labi, ka lēmumus cītīgi pieņem, nepārrunājot ar citiem (komandas nosaukums, krāsas, simbolika, lapa FB...), jo viņš taču esot PR speciālists un vispār "uzņēmies to darīt". Un tad, ja kādu kaut kas neapmierina, to sauc par "lekšanos" un uzmet lūpu.

Pārcietīšu šo vienu organizatorisko vājprātu un turpmāk piedalīšos tikai kā spēlētājs. Naher man komunicēt ar pāraugušu bērnu, kurš, ja kāds netiek uz treniņu, viņu apvaino ar tekstiem par necieņu, bezatbildību, slinkumu, egoismu, neieinteresētību, vai pat sāk iztirzāt citu dzīves paradumus.